Pret filmu pirātismu

2003. gadā Amerikas Kinofilmu asociācija uzsāka lielu sociālo reklāmu kampaņu, kas tika vērsta pret pirātismu Internet vidē, jo tas apdraud filmu veidošanas nozari un liek zaudēt darba vietas tūkstošiem šajā industrijā strādājošajiem. Kampaņas laikā 35 ASV televīzijas kanāli visskatītākajā raidlaikā pirmās reklāmas pauzes laikā pārraidīja 30 sekunžu garu paziņojumu. Pēc tam aptuveni 5000 kinoteātros visā ASV tika parādīts kampaņas materiāls, kurā tiks pausts, kādas sekas var radīt arvien pieaugošais pirātisms. Tāpat tika uzsākta arī kampaņa koledžu studentu vidū, informējot par pirātisma nodarīto ļaunumu, kā arī darbs ar jaunatnes organizāciju “Junior Achievement”, lai mācību programmā tiktu iekļauts priekšmets par autortiesībām un pirātismu.

Kampaņas, īpaši interaktīvas, un sociālās reklāmas, kā arī sadarbība ar mācību iestādēm var būt efektīgs ierocis cīņā pret pirātismu. Kampaņas veidojot, noteikti jāņem vērā to mērķauditorijas specifika – sociāldemogrāfiskie raksturojumi, biežā interneta lietošana u.tml. Par to padziļinātāk varat izlasīt http://www.kazinopro.gr.

Sabiedrība atvērta iegādāties dažādu nelegālo preci un tas attiecas arī uz filmām, bet vēl jo vairāk satraucošs ir fakts, ka cilvēkiem šķiet normāli šādā veidā iegūt un lietot filmas. Tas ir viens no stūrakmeņiem, kas motivē nelegālu biznesu un kamēr šis uzskats netiks mainīts, ir ļoti grūti apkarot filmu pirātismu. No padomju laikiem ir saglabājies uzskats, ka fiziskas un materiālas lietas ir daudz vērtīgākas par netaustāmām vērtībām, kas ir arī auto radītie audiovizuālie darbi. To var pielīdzināt ar uzskatu, ka filmas disks ir daudz vērtīgāks par pašu filmu. Daudziem arī trūkst izpratnes par autortiesībām, jo viņiem liekas, ka tas viņus neskar. Tāpat daudziem cilvēkiem liekas, ka viss, kas ir pieejams internetā, ir tā, kā tam ir jābūt un ja tomēr kaut kas interesējošs nav pieejams, tas ir jāpadara par pieejamu.

Pretpirātisma kampaņās būtu vairāk jāiesaistās arī pašiem filmu veidotājiem, īpaši sabiedrībā pazīstamajām kino zvaigznēm, jo ar savu slavu un autoritāti viņi spēj iespaidot sabiedrības viedokli. Turklāt viņiem jāmēģina lauzt valdošais priekšstats, ka kino industrijā strādājošie jau tāpat pelna ārkārtīgi daudz, tāpēc pāris par kinoteātra biļeti vai legālu lejupielādi nesamaksātie dolāri viņiem nekaitēs. Tieši šāds viedoklis vada daudzus, kas nelegāli lejupielādē filmas. Nevar noliegt, ka ir aktieri, kuriem ir ļoti laba samaksa, bet ir arī daudzi tādi, kuri ir spiesti meklēt citus iztikas avotus. Arī filmu kritiķi nav viņiem labvēlīgi un ir grūti stāties pretī dažādu kritiķu teiktajam.

Ir dažādi citi aspekti, kas ietekmē un arī atbalsta nelegālu filmu izmantošanu. Arī Latvijā tā ir liela problēma, taču par to nav veikti tik daudz pētījumi. Latvijā arī netiek filmētas lielbudžeta filmas, līdz ar to arī pašiem autoriem nav tiks liels uzsvars uz to, lai autortiesības netiktu pārkāptas. Rīgas iedzīvotājiem ir vairāk iespējas skatīties filmu arī par ļoti pievilcīgām cenām, piemēram Forum Cinemas organizētajās dienās, kad filmas var skatīties pat sākot no 0,99 centiem, taču tā ir tikai Rīga nevis visa Latvija. Filmu pirātisms tāpat kā legāla filmu skatīšanās pastāv visur.