Azartspēļu spēlēšana Latvijā

Tas, ka katrā valstī ir savi noteikti par azartspēļu spēlēšanu un visu, kas ar to saistīts, nav nekāds noslēpums. Arī Latvijā ir izstrādāti Ministru kabineta noteiktumi, kas ik pa laikam tiek papildināti un mainīti. Līdz ar to katram nozarē iesaistītajam vai interesentam ir iespējams noteikumos atrast atbildi uz interesējošajiem jautājumiem.

Latvijā azartspēles vispārīgi nav aizliegtas, taču likumos ir minētas, kuras tieši azartspēles ir atļautas. Līdz ar to var teikt, ka ne visas azartspēles ir atļautas, kā arī pastāv dažādi citi ierobežojumi. Tie galvenokārt gan attiecas uz speciālajām azartspēļu zālēm u.c. vietām, kas piedāvā spēlēt azartspēles. Tur nedrīkst ielaist personas, kas ir jaunākas par 18 gadiem, kas ir daudzās valstīs tāpat. Rīkotājiem ir nepieciešama licence, kas tiek piešķirta, ja vieta atbilst visiem noteikumiem. Tāpat arī laimestu vieta ir atbildīga par to, lai laimestu izmaksātu nekavējoties. Tāpat azartspēļu nami, līdzīgi kā Amerikā, var atrasties tikai atļautās vietās. Valdībai ir tiesības noraidīt vienu vai otru spēļu būvniecību tikai vietas neatbilstības dēļ. Valsts ir pat noteikusi cik lielām jābūt laimestu kopsummām, kā drīkst reklamē dažādas azartspēles, tajā skaitā loto, Bingo u.c. Līdz ar to tiek pasargātas arī patērētāju tiesības un iespējas laimēt. Katram gan pašam ir jānovērtē iespējas un savas spējas, jo ne visas azartspēles ir atkarīgas tikai no veiksmes. Daudz kas ir atkarīgs arī no stratēģijas un profesionālām iemaņām. Ne par velti ir cilvēki, kas daudz trenējas, lai izkoptu labākos trikus kā stāties pret citiem spēlētājiem vai izaicināt spēles vadītāju.

Ieņēmumi no azartspēlēm tiek aplikti ar izložu vai azartspēļu nodokli, kas tiek ieskaitīti speciālajā budžetā. Nozaru ekspertu komanda vēlāk lemj kādām nozarēm sadalīt šo nodokļu ieguvumus. Līdz ar to var teikt, ka Latvijā azartspēlēm ir sava veida ieguvums tajā, ka tās legalizējot valsts joprojām iegūst ienākumus, kurus ir iespējams izmantot. To, cik likumīgi un pareizi tie tiek izmantoti jau ir cits jautājums. Ja visas azartspēles būtu nelikumīgas, tad no tā nebūtu ieguvumu, kā arī tās nenozīmētu, ka azartspēļu kultūras nebūtu. Tā būtu vairāk pagrīdē, kā arī nekontrolēta. Policijai noteikti nepietiktu resursu apkarot dažādus gadījumus, kā arī paši spēlētāji būtu mazāk pasargāti, jo noteikti netiktu ievēroti tik daudzi noteikumi attiecībā uz katru spēļu organizēšanu. Līdz ar to var teikt, ka politika attiecībā uz azartspēlēm Latvijā nemaz nav tik nepareiza. Protams, to nevar salīdzināt ar Lasvegasu un citām top vietām, kur dodas neskaitāmi daudz cilvēku, bet arī Rīgā u.c. ir iespējams atrast dažādas ar azartspēlēm saistītas vietas. Daudzas laimestu zāles ir tieši Vecrīgā, kur ir koncentrēts liels skaits ar izklaides iespējām.

Azartspēļu spēlēšana arī Latvijā ir liela industrija, līdz ar to nav pārsteigums, ka daudzi cilvēki to ir pamēģinājuši kaut reizi. Ir spēles, kuras var netikt pat uzskatītas par azartspēlēm (šeit ir atrodams Latvijā pieejamo azartspēļu apkopojums) – piemēram, loto biļetes iegāde, jo tās tiek pārdotas par salīdzinoši nelielu summu attiecībā pret iespējamajiem laimestiem. Protams, var atsevišķi runāt par godīgu nodokļu nomaksu un citām lietām, tomēr ir skaidrs tas, ka azartspēles ir stabila kultūra dažādās lielākajās Latvijas pilsētās, kā arī ir cilvēki, kas tajās piedalās. Katra paša atbildība ir sekot līdzi saviem zaudējumiem un ieguvumiem, lai izbaudītu spēļu priekšrocības un gūtu tās labākās sajūtas.

Maz zināmi fakti par Simpsoniem

Netrūkst jautru un izklaidējošu faktu, kādiem apvīta visu mīļākā disfunkcionālā ģimenīte. Vairums no tiem ir labi zināmi, piemēram, ka Homēra dīvainā balss oriģināli ir iedvesmota no Holivudas septiņdesmito gadu kino ikonas Volta Matjē un daudzi citi. Tomēr vairāki interesanti fakti slēpjas sīkajās detaļās, kādas ir saistītas ar aktieru un personāla aizkadra darbībām. Ieskatīsimies mazāk zināmajos Simpsonu faktos.

Visiem ir zināms, ka Simpsoni ir visu laiku veiksmīgākais animācijas seriāls un visu laiku sērijām bagātākais seriāls. Tomēr panākumiem bagātās animācijas ceļa sākums bija pavisam citāds. Par spīti tam, ka tika pieaicināts talantīgs scenāristu un balss aktieru pulks, Simpsoni gandrīz vai izgāzās vēl pirms pirmās sērijas nonākšanas ekrānos. Cīnoties par raidlaika vietu, kad visvairāk skatītāju ir pie saviem televīzijas ekrāniem, Simpsonu producenti, tā vietā, lai veidotu jaunu animatoru komandu no amerikāņu māksliniekiem, nolēma prasīt palīdzību pieredzes bagātiem korejiešu multfilmu māksliniekiem. Tā izrādījās gandrīz vai liktenīga kļūda, jo pilotsērija, kuru bija paredzēts prezentēt raidsabiedrības Fox satura veidotājiem, no Korejas atnāca atbaidošā kvalitātē. Lielākā daļa no vērtēšanas komisijas nespēja noskatīties nekvalitatīvo animāciju līdz galam, pametot pilotsērijas demonstrāciju priekšlaicīgi. Par laimi, producentiem izdevās pārliecināt Fox un Alfa Kasino pārstāvjus, ka scenārijs ir kvalitatīvs un tiem tika dota vēl viena iespēja, pārstrādāt drausmīgo animāciju.

Simpsoni ir apdāvinājuši mūsdienu folkloru ar vairākām lipīgām frāzēm, kuras, domājams, pārdzīvos pašu seriālu. Pati populārākā ir Homēra neapmierinātības izpausme ar saucienu: Dou! Kā izrādās, šī frāze nekad nav tikusi ierakstīta nevienā no scenārija lapaspusēm. Tā vietā scenārijā atrodas ieraksts: Homērs ierūcas aizkaitināts. Dou! radās balss aktierim Denam Kastelanetam un seriāla autoram Metam Grēningam apspriežot, kā tieši būtu jāskan muļķīgā un naivā tēla aizkaitinājumam. Lai gan tagad Dou! vairāk atgādina izsaucienu, nevis rūcienu, sākotnēji Kastelanets to ir izrunājis daudz izstieptāk un žēlāk: Doooouuuuu!, bet Grēnings pamudinājis aktieri frāzi padarīt īsāku, asāku un skanīgāku.

Ir labi zināms, ka Mets Grēnings izdomājis seriāla tēlus neticami īsā laika sprīdī, sēžot uzgaidāmajā telpā pirms tikšanās ar vienu no topošajiem Simpsonu producentiem. Steigā Grēnings nosauca katru Simpsonu saimes locekli atbilstoši kādam savas ģimenes locekļiem. Vienīgais izņēmums ir Bārts, jo autors neesot juties ērti nosaukt tēlu savā vārdā. Tā vietā Grēnings izveidoja vārdu Bārts kā vārda brat, kas no angļu valodas tulkojas kā knēvelis, anagrammas. Par spīti tam, kad pienāca kārta piešķirt Vectēvam Simpsonam pirmo vārdu, Grēnings nevēlējās dot sava īstā vectēva vārdu un lūdza rakstnieku Džeja Kogena un Volesa Volodarska palīdzību, kas tobrīd atradās uzgaidāmajā telpā kopā ar viņu, bet pats aizgāja pēc kafijas. Atgriezies Grēnings atklāja, ka viņa prombūtnes laikā, Kogens un Volodarskis, apspēlējot Simpsonu saimes ciltstēva vārdu no ļoti simboliskas perspektīvas, nodēvējuši viņu par Ābramu, iedvesmojoties no kopīgā tēla Kristiešu un ebreju reliģijā. Tā ir visai uzjautrinoša sakritība, jo Ābrams ir arī Meta Grēninga īstā vectēva vārds, kuru viņš pirms 10 minūtēm bija nolēmis nelietot.

Vai ļaut bērnam izmantot modernās tehnoloģijas?

Viens no visstrīdīgākajiem tematiem attiecībā uz bērnu audzināšanu ir moderno tehnoloģiju, īpaši dažādu viedierīču izmantošana. No vienas puses šīs ierīces dod daudz negatīva – tās bojā veselību (redzi, stāju, cvaknutie utt.), pakļauj bērnus briesmām, ko rada interneta vide, rada atkarību no sociālajiem tīkliem un videospēlēm utt., taču no otras puses, dažādas ierīces var palīdzēt bērna izglītošanā, izklaidēšanā un attīstībā kopumā. Kā tad īsti ir, vai labiem vecākiem vajadzētu ļaut bērnam izmantot viedtālruņus, datorus un citas ierīces, vai tomēr nē?

Pirms izvērtējam to, vai bērniem vajadzētu lietot viedierīces, vai tomēr nē, ir jāapskata, kādus ieguvumus tās var dot. Tieciet ai nē, bet ieguvumu ir daudz un tie ir ļoti būtiski. Pirmkārt jau IT prasmes mūsdienās ir viena no pamata vajadzībām. Teju jebkurā darbā ir jāprot rīkoties ar datoru un dažādām viedierīcēm, lai veiktu savus pamata darba pienākumus. Ja bērns mācīsies apieties ar šādām ierīcēm jau no agra vecuma, viņam nebūs nekādu problēmu to visu pakāpeniski apgūt. Bez datorprasmēm, tehnoloģijas var palīdzēt apgūt, piemēram, arī lasītprasmi, svešvalodas, matemātiku un citas prasmes. Tātad, viedierīces un citas tehnoloģijas bērnam noteikti vajadzētu ļaut izmatot, ir tikai jādomā par to, kā panākt, ka negatīvās ietekmes tiem mazinātas.

Visbiežāk vecāki uztraucas tieši par atkarību rašanos. Tiešām, videospēles spēj bērnus aizraut un viņi pat nepamana, kā paiet laiks. Tās var radīt atkarību un bērnam var zust vēlme darīt jebko citu, kā tikai spēlēt spēlītes datorā, telefonā vai planšetē. Lai tas nenotiktu, ir stingri jāierobežo viedierīču izmantošanas laiks. Maziem bērniem pirms septiņu gadu vecumam noteikti šādas ierīces nevajadzētu lietot ilgāk kā pāris stundas dienā. Protams, var būt izņēmumi, piemēram, gadījumi, kad jāatrod veids, kā bērnu nodarbināt, bet ikdienā ar to nevajadzētu aizrauties. Tad bērns sapratīs, ka videospēles un citas lietas ir tikai neliela daļa no visām izklaides iespējām un pratīs izklaidēties un atpūsties arī reālajā dzīvē.

Vēl bažas rada viedierīču izraisītās fiziskās veselības problēmas, piemēram, sēdēšana pie datora rada nepareizu stāju, ierīču ekrāni bojā redzi, turklāt vēl pastāv pieņēmuma, ka šāda ierīces izraisa starojumu un nove hry online. Šeit atkal ir jādomā par izmantošanas ierobežojumiem, lai mazinātu negatīvās sekas un arī jāpievaktē bērns, lai viņš sēdētu pareizi un neliektos pārāk tuvu ekrānam. Tad datoru un citu ierīču izmantošana nekādas negatīvas sekas uz veselību neatstās.

Visbeidzot, daudzi vecāki negrib, lai bērns patērē viņam nepiemērotu saturu internetā un nesarakstās ar svešiniekiem. Arī šo problēmu novērst ir pavisam vienkārši, jo visas nevēlamās interneta vietnes un kontus var nobloķēt un tām uzlikt paroles. Tātad, jūs varat panākt, ka bērns patērē tikai tādu saturu, ko jūs akceptējat. Ja ievērosiet pilnīgi visu minēto, jūsu bērns no tehnoloģijām tikai iegūs un tam nebūs nekādu negatīvu blakņu vai seku.

Filmas un kultūra

Latvijā ir viegli pieejamas dažādas filmas, ko ir vērts skatīties ne vienu reizi vien. Tajā skaitā i arī filmas no dažādām kultūrām. Protams, filma, ja vien tā nav dokumentālā, bieži vien ir izdomājums un to nevajadzētu uzskatīt par realitāti, bet vienmēr ir iespējams atrast kaut kādus aspektus, kas noteikti ir patiesi un līdz ar to arī interesanti. Par to vairāk raksta portāls casinopt24.com.

Ļoti plašā skaitā jau kopš pagājušā gadsimta aizsākumiem ir pieejams Holivudas kino, kas daudziem joprojām patīk, kā arī rada sava veida ilūziju vai uzskatus par amerikāņu kultūru. Tādā veidā ir iespējams arī redzēt dzīvi Ņujorkā u.c. pat ja pašam tur nekad nebūs iespēja aizkļūt. Tas ir arī lielisks veids kā vienkārši redzēt dažādas kultūras pārstāvjus, jo aktieri parasti ir dzimtās valodas pratēji, ja vien scenārijs paredz rādīta dažādus citus aspektus, piemēram, Otrā pasaules kara veterāna dzīvi Amerikā, Kanādā vai kādā citā valstī, kas bija ļoti populārs glābiņš daudziem Eiropas iedzīvotājiem. Līdz ar to noteikti nevajadzētu būt problēmai atrast dažādu sabiedrības slāņu un cilvēku atveidi filmās. Nedrīkst arī nepieminēt dažādas vēsturiskas filmas, piemēram, “Padomju stāstu”, kuras režisors ir Edvīns Šņore. Tā sniedz ieskatu Padomju laika nežēlastībā pret ebrejiem, latviešiem u.c. tautības cilvēkiem. Tas ir noderīgi ne tikai vēsturniekiem, bet arī tiem, kuriem ir svarīga vēsture un patiesais tās izklāsts. Protams, ir jāuzmanās arī parodijas nejaukt ar nopietnām filmām, jo tad noteikti ir iespējams gūt ļoti nepareizu uzskatu par kādu kultūru. Daudzas filmas arī izmanto stereotipus attiecībā uz kādu kultūru un to izceļ. Piemērs varētu būt tas, ka daudzi latvieši uzskata, ka igauņi ir lēni un līdz ar to filmā par to tiek jokots visu laiku un igauņu aktieris liekas neveikls un gauss. Realitātē, apciemojot Igauniju, iespējams, ka daudzi nemaz nesastapsies ar tāda veida cilvēku. Šī valsts ir arī tālu priekšā Latvijai daudzās jomās, līdz ar to ir skaidrs, ka dažas filmas noteikti neatbilst realitātei.

Ir cilvēki, kuriem patīk spāņu drāmas u.c. veida filmas, kur cilvēki ir attēloti ļoti ekspresīvi. Tas atbilst vispārējai kultūrai, jo spāņi tiešām ir tie, kuriem patīk labi izklaidēties un arī labi paēst. Tie nekautrēsies izteikt savu viedokli, līdz ar to ir skaidrs, ka daļa patiesības arī šajās filmās ir iespējams atrast, tomēr ne visi cilvēki ir tādi un tas nenozīmē arī, ka ierodoties tur, kāds noteikti mēģinās kādu nogalināt, pavedināt vai kā savādāk radīt drāmu. Līdz ar to ir skaidrs, ka filmas ir vairāk izklaidējošas un kultūra ir padarīta interesantāka dažādos veidos. Tāpat filmas ir arī materiāls, kur ļoti viegli var iegūt iespaidu par dažādiem cilvēkiem un tas noteikti ir noderīgi, jo kultūru veido dažādi aspekti. Kaut vai tikai apskatoties uz valsts dabu un klimatu var daudz ko izprast un izveidot savus secinājumus. Dzīvot tikai vienā kultūrā ir neiespējami, jo visapkārt ir vērojami gan dažādi citvalstu produkti (piemēram, jogar jogos online agora), gan arī ārzemju filmas un dažādi citi avoti.

Pret filmu pirātismu

2003. gadā Amerikas Kinofilmu asociācija uzsāka lielu sociālo reklāmu kampaņu, kas tika vērsta pret pirātismu Internet vidē, jo tas apdraud filmu veidošanas nozari un liek zaudēt darba vietas tūkstošiem šajā industrijā strādājošajiem. Kampaņas laikā 35 ASV televīzijas kanāli visskatītākajā raidlaikā pirmās reklāmas pauzes laikā pārraidīja 30 sekunžu garu paziņojumu. Pēc tam aptuveni 5000 kinoteātros visā ASV tika parādīts kampaņas materiāls, kurā tiks pausts, kādas sekas var radīt arvien pieaugošais pirātisms. Tāpat tika uzsākta arī kampaņa koledžu studentu vidū, informējot par pirātisma nodarīto ļaunumu, kā arī darbs ar jaunatnes organizāciju “Junior Achievement”, lai mācību programmā tiktu iekļauts priekšmets par autortiesībām un pirātismu.

Kampaņas, īpaši interaktīvas, un sociālās reklāmas, kā arī sadarbība ar mācību iestādēm var būt efektīgs ierocis cīņā pret pirātismu. Kampaņas veidojot, noteikti jāņem vērā to mērķauditorijas specifika – sociāldemogrāfiskie raksturojumi, biežā interneta lietošana u.tml. Par to padziļinātāk varat izlasīt http://www.kazinopro.gr.

Sabiedrība atvērta iegādāties dažādu nelegālo preci un tas attiecas arī uz filmām, bet vēl jo vairāk satraucošs ir fakts, ka cilvēkiem šķiet normāli šādā veidā iegūt un lietot filmas. Tas ir viens no stūrakmeņiem, kas motivē nelegālu biznesu un kamēr šis uzskats netiks mainīts, ir ļoti grūti apkarot filmu pirātismu. No padomju laikiem ir saglabājies uzskats, ka fiziskas un materiālas lietas ir daudz vērtīgākas par netaustāmām vērtībām, kas ir arī auto radītie audiovizuālie darbi. To var pielīdzināt ar uzskatu, ka filmas disks ir daudz vērtīgāks par pašu filmu. Daudziem arī trūkst izpratnes par autortiesībām, jo viņiem liekas, ka tas viņus neskar. Tāpat daudziem cilvēkiem liekas, ka viss, kas ir pieejams internetā, ir tā, kā tam ir jābūt un ja tomēr kaut kas interesējošs nav pieejams, tas ir jāpadara par pieejamu.

Pretpirātisma kampaņās būtu vairāk jāiesaistās arī pašiem filmu veidotājiem, īpaši sabiedrībā pazīstamajām kino zvaigznēm, jo ar savu slavu un autoritāti viņi spēj iespaidot sabiedrības viedokli. Turklāt viņiem jāmēģina lauzt valdošais priekšstats, ka kino industrijā strādājošie jau tāpat pelna ārkārtīgi daudz, tāpēc pāris par kinoteātra biļeti vai legālu lejupielādi nesamaksātie dolāri viņiem nekaitēs. Tieši šāds viedoklis vada daudzus, kas nelegāli lejupielādē filmas. Nevar noliegt, ka ir aktieri, kuriem ir ļoti laba samaksa, bet ir arī daudzi tādi, kuri ir spiesti meklēt citus iztikas avotus. Arī filmu kritiķi nav viņiem labvēlīgi un ir grūti stāties pretī dažādu kritiķu teiktajam.

Ir dažādi citi aspekti, kas ietekmē un arī atbalsta nelegālu filmu izmantošanu. Arī Latvijā tā ir liela problēma, taču par to nav veikti tik daudz pētījumi. Latvijā arī netiek filmētas lielbudžeta filmas, līdz ar to arī pašiem autoriem nav tiks liels uzsvars uz to, lai autortiesības netiktu pārkāptas. Rīgas iedzīvotājiem ir vairāk iespējas skatīties filmu arī par ļoti pievilcīgām cenām, piemēram Forum Cinemas organizētajās dienās, kad filmas var skatīties pat sākot no 0,99 centiem, taču tā ir tikai Rīga nevis visa Latvija. Filmu pirātisms tāpat kā legāla filmu skatīšanās pastāv visur.

Filmas bērniem

Filmas skatās ne tikai pieaugušie. Arī bērni tiek iepazīstināti ar tām agrāk vai vēlāk. Tam ir gan pozitīva, gan negatīva ietekme. Tomēr, ja filmas tiek skatītas pareizi un arī ierobežots ko tieši katrs bērns skatās un cik ilgi, noteikti nevajadzētu būt problēmu ar filmu skatīšanos, un ir arī daudzas pozitīvas lietas, ko tās var sniegt katram interesentam.

Ir arī daudzas filmas, kas patīk ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Kā piemērus var minēt “Lote no Izgudrotāju ciema”, “Emīla nedarbi”, “Ūdensbumba resnajam runcim” un daudzas citas. Būtu vērts nodrošināt bērnam ne tikai latviešu filmas, bet arī ārzemju, jo jūs būsiet pārsteigti par to, cik daudz bērns, pat nezinot valodu, var saprast. Vēlāk tas arī palīdzēs iemācīties konkrēto valodu. Var minēt arī daudzus bērnus, kas ir iemācījušies kādu svešvalodu vēl pirms skolas. Līdz ar to filmas var būt lielisks ātrākas valodas apguves veids. Tāpat var būt interesanti papildināt grāmatu lasīšanu ar atbilstošu filmu. Vēl nesen ekrānos parādījās “Skaistule un briesmonis” ekranizējums, kuru noteikti daudzi bērnībā vai nu lasīja paši vai kāds lasīja tiem priekšā. Disneja pasakas (games para jogar agora) u.c. joprojām ir dzīvas arī filmu formātā un tajās nav vardarbības vai kādu citu nepatīkamu skatu, kas varētu negatīvi ietekmēt bērna attīstību. Tāpat ir vērts ar bērnu pēc tam pārspiest filmā runātās vērtības, kas var būt līdzjūtība, teikšanās pēc mērķiem, ticība saviem sapņiem u.c. Filmām ir jābūt saprotamām mazākajiem skatītājiem, līdz ar to ir svarīgi ievērot, ka lielākā daļa šādu filmu ir ar pazīmējumiem, kas ļauj saprast, vai filma būs piemērota. Lielākā daļa multfilmu atbilst šim un citiem noteikumiem, taču ir iespējams pamanīt arī multfilmas, kas bieži vien ir ar cīniņiem, apbizošanu un citiem nepatīkamiem skatiem, kas var nebūt tik labs risinājums, ja ir vēlme bērnam likt kaut ko skatīties.

Labas bērnu filmas ir interesantas arī pieaugušajiem, līdz ar to tās var skatīties kopā visa ģimene un katram būs noteikti ko par tām teikt. Bērnam kļūstot vecākam, var papildināt multfilmas arī ar filmām, kas ir filmu standarta formātā, bet ar informāciju, kas ir veidota tā, lai būtu uztverama arī bērniem un tajā nebūtu agresivitātes, intīmu vai kādu citu nepiemērotu kadru. Filmas var izmantot arī, lai radītu interesi par grāmatu lasīšanu, ja bērns tomēr nav tik liels lasītājs. Tas noteikti pēc tam viņam vai viņai atvieglos mācīšanos skolā, kur bieži vien uzdot lasīt dažādus darbus, kuru netrūkst arī no Latvijā populāriem autoriem, piemēram, Brigaderes, Raiņa u.c. Bērniem ir pieejamas filmas dažādos garumos, līdz ar to nevajadzētu būt problēmu noturēt interesi vai arī vienmēr var izmantot kādu no motivējošajiem līdzekļiem. Tāpat ir svarīgi, lai filmas netiktu skatītas viena pēc otras katru dienu. Tas var izraisīt ne tikai redzes pasliktināšanos, bet arī to, ka bērnam nekas cits neliksies interesants. Tāpat filmas nevajadzētu izmantot par sava veida auklīti. Tam ir iespējams atrast dažādas citas nodarbes. Bērnu filmas ir noderīgas, ja tiek izmantotas pareizi.

Informācija apkopota no http://www.oiapostas.com.